Ropažu novada vidusskola

KĀPĒCĪŠI

Kāpēcīši nolēma piedalīties konkursā “Uzliec pauzi plastmasai”, tādēļ oktobra mēnesī runājām un darbojāmies ap šo tēmu.

Prasot bērniem –Kā jūs domājat, ko mēs varētu darīt pie šādas tēmas.

Bērni- šķirot atkritumus, kopt dabu.

Sākot šo tēmu noskatījāmies video, kā top plastmasa un kur to izmantojam. Kur tā nonāk tālak? Bērni pauda sašutumu par to, ko redzēja, kas notiek ar dzīvniekiem un dabu. Aicināja šķirot atkritums, tādēļ šķirojām tās lietas, kas grupā- plastmasa, koks un papīrs. Sarunas laikā izskanēja aicinājums, ka grupā arī vajag miskastes, kur šķirot. Mums bija divas izvēles taisīt no kartona kastēm vai plastmasas miskastēm- vienbalsīgi lēmām  -plastmasas kastēm, tādēļ tās krāsojām atbilstošš krāsās. Lai zinātu, kas kurā kastē jāliek, taisījām plakātus, ko pielikt klāt. Bērni grieza no avīzēm attēlus ar plastmasas izstrādājumiem un papīra izstrādājumiem un salīmēja pie atbilstošās krāsas miskastes attēliem.

Protams lielākā vēlme bija iet ārā un vākt atkritumus. Rīkojām pārgājienu ar mērķi paskatīties cik daudz plastmasas un vispār atkritumu ir pie mums dabā. Kopā nogājām ,apmērma, 6 kilometrus cauri mežiem. Pielasījām 3 pilnus miskastes maisus ar atkritumiem. Tagad bērni vēlās katru reizi ejot pastaigā līdzi miskastes maisus un cimdus, lai uzturētu dabu tīru. Pārgājiena laikā arī uzlikām 3 cūkmena zīmes “Nemēslo mežā”.

Lasot pasaku “Plastsas lietus” berni teica, ka varētu uztaisīt lietu un koku. Tālāk runājot ideja apauga- ka vajagot taisīt divus kokus viens ir lies lun priecīgs, jo viņam līst tīrs lietus virsū. Otrs ir mazs un bēdīgs koks, jo viņam līst plastmasas lietus. Izlēmām , ka taisīsim pasaku lielu uz vienas sienas. Divās grupās sadaloties taisījām divus kokus. Vērām plastmasas lietu un papīra lietus pilītes tīram lietum. Bērni nonāca pie secinājuma, ka zeme pie šiem kokiem arī atšķirās un aplicējām tīru zemi pie “priecīgā” koka un piemēslotu zemi pie “bēdīgā”koka.

Saruna virzījās uz priekšu, ka parkā arī dzīvo kādi dzīvnieki-mums eži. Tad jau arī eži bija priecīgi pie tīrā koka un bēdīgi pie piegružotā koka. Pastaiga nākot bērni redzēja, kas notiek parkā. Izdomāja, ka meitene atnesa pie piegružotā koka plakātu “Stop plastmasai” un puisis pie tīrā koka atnes plakātu “Tīra daba”. Bērni runāja, ka tad to redz mākonītis un vējš un nodod ziņu tālāk pasaulē- “Stop Plastmasai”.

Veicām arī eksperimentu-ūdenī iemērcām plastmasas maisiņu un papīra maisiņu, kurš izšķist ūdenī. Secinājām, ka papīra maisiņš izšķīst, plastmasas nē. Tādēļ labāk izmantot papīra vai auduma maisņus. Bērni secināja, ja papīra maisiņš nonāktu ūdenī, tas nedarītu pāri zivtiņām. Izlēmām paši pamēģināt izgatavot papīra maisiņus.

Pastaigu laikā lidinājām koku lapas, nosakot vēja virzienu un stiprumu. Uz sajūtām noteicām kur stiprāks vējš, mežā vai pļavā. Ārā arī tapa rotaļa “Vējš un mākoņi”- kur sākumā ir viens bērns un pārējie ir mākoņi( bērni tā izdomāja, ne lapas, ne cits, bet mākoņi), kad vējš noķer mākoni, tālāk ķer saķērušies rokās, līdz izveidojas gara ķēde. Jo ar bērniem pārrunājot, viņi secināja ka mākoņi debesīs arī sastumjas kopā un vējš tos pūš tālāk kopā.

Bērni iegāja lielā azartā,jo sākumā uz sienas bija tik divi lieli koki un lietus lija no debesīm. Bērni paši aicināja, ka trūkst mākoņa, zemes un vēja. Tā mums pasaka apauga.

Noslēdzām šo tēmu ar rotaļu diena, kur nolēmām ņemt mantas kurās nav plastmasa. Izrunājām no kāda materiāla tās gatavotas un kā ar tām var spēlēties. Kāpēc šīs mantas ir labākas dabai.

Rakstiņš arī ielikts konkursa organizētāju mājas lapā mammamuntetiem.lv par konkursu “Uzliec pauzi plastmasai”.

 


Bērnu attīstības kalendārs – KĀPĒČI…

4 gadi. Lieli soļi patstāvības virzienā

No trīs līdz četru gadu vecumā bērns, visticamāk, jau apmeklē bērnudārzu un kļuvis patstāvīgs, taču viņš vēl arvien ir bērns. Tu nevari prasīt, lai trīsgadnieks būtu tikpat nopietns, uzņēmīgs un atbildīgs kā pieaugušie. Būtiskākais, kas jāzina par bērna spējām un prasmēm šajā vecumā…

 

Mans ķermenis

  • Pamazām es vairs neizskatos pēc zīdaiņa — pazūd mans apaļais vēderiņš un maigā matu struktūra.
  • Ja vēl neesmu bijis pie zobārsta un acu ārsta, ir pēdējais laiks pirmajam apmeklējumam.
  • Arvien vairāk interesējos par savu dzimumu un tā atšķirībām no pretējā dzimuma.
  • Dienā bez problēmām eju uz tualeti, taču naktī man vēl ir vajadzīgas autiņbiksītes. Ļoti iespējams, ka man tās būs vajadzīgas vēl dažus mēnešus vai pat gadu.
  • Es varu stundām ilgi braukāt ar savu trīsriteni.
  • Vēl joprojām nevaru nosēdēt pie vakariņu galda tikpat ilgi, cik jūs. Man vajag izstaipīt kājiņas, skriet un dauzīties apkārt.
  • Es protu atpogāt savu jaciņu, taču vēl joprojām man ir grūti to aizpogāt.
  • Aptuveni trīsarpus gadu vecumā uz pāris mēnešiem nedaudz samazinās mana koordinācija. Liekot klucīšus, mana rociņa vairs nejūtas tik droša, un es biežāk klūpu un krītu. Ļoti iespējams, ka mani celīši tiek savainoti katru dienu.

 

Sajūtas

  • Savu trešo dzīves gadu es uzsāku mierīgs un apmierināts.
  • Mani sāk interesēt citu cilvēku sajūtas. Es kļūstu ārkārtīgi jūtīgs pret viņu atbildes reakcijām.
  • Pāris mēnešu laikā mana drošības izjūta mazinās. Iespējams, es sāku grauzt nadziņus, košļāt matus vai berzēt savus dzimumorgānus.
  • Arvien ātrāk sāku satraukties un čīkstēt. Varbūt mani biedē skaļi trokšņi, piemēram, ātrās palīdzības sirēna.
  • Visvairāk mani biedē atšķirība no jums. Pat ja pirms tam es varēju mierīgi palikt spēlēties bērnudārzā, dienas centrā vai draugu mājās, iespējams, tagad es sāku histēriski raudāt, kad jūs dodaties prom.
  • Reizēm es satraucos tik ļoti, ka pieslapinu savas biksītes.
  • Es varu skaļi protestēt pret lietām, kas mani necik nesatrauca vēl pirms dažiem mēnešiem, piemēram, kad jūs velkat džemperi pār manu galvu.
  • Ļoti iespējams, ka es jums sākšu draudēt: „Es tevi vairs nemīlu. Jūs nedrīkstat ar mani vairāk spēlēties.” Taču ziniet, ka es nemaz tā nedomāju. Patiesībā man ir ļoti nepieciešams zināt, ka jūs mani neizsakāmi mīlat.

 

Prāts

  • Ja jūs veltīsiet laiku tam, lai mācītu man burtiņus, es drīz atpazīšu sava vārda pirmo burtu vai pat visu vārdu, kad ieraudzīšu to kādā grāmatā. Es varu izteikt savas ielas un pilsētas nosaukumu un varbūt pat saprast, ko tas nozīmē.
  • Pamazām sāku apjaust, ka skaitīšana nav vienkāršs dzejolis, ko atkārto, bet katrs nākamais cipariņš apzīmē vēl vienu priekšmetu.
  • Man var sākt parādīties slikti sapnīši.
  • Man patīk noslēpumi un pārsteigumi. Kad jūs man pačukstat, ka esat man sagādājuši pārsteigumu, es nezinu, ko aiz sajūsmas iesākt.
  • Patīk spēlēties ar vārdiem — cepums, bepums, tepums. Tāpat mani izklaidē dzejolīši un vienkāršas vārdu spēles. Vairāk par vārdu nozīmi man patīk to skaņa.
  • Ja līdz šim mana valodiņa ir bijusi visai klusa un reta, tagad manas runas spējas attīstās zibens ātrumā. Iespējams, ka pāris minūtes, pirms mans runas kamoliņš sāk raiti ripot, es nedaudz stostos.
  • Kad jūs jautājat, cik man gadu, es izstiepju trīs pirkstiņus.
  • Mana iztēle ir tik dzīva, ka es varētu radīt savu iedomu draudziņu.
  • Es varu uzzīmēt cilvēciņu ar pāris līnijām, taču bieži aizmirstu uzzīmēt rumpīti.
  • Man patīk grāmatas. Es kāri šķirstu lapas un iztēlojos, ka varu izlasīt, kas tur rakstīts.

 

Mana pasaule

  • Vismaz pāris reižu nedēļā man gribas būt kopā ar citiem bērniem. Tā vietā, lai vienatnē spēlētos blakus bērniem, es sāku spēlēties kopā ar viņiem. Es smejos vairāk kopā ar citiem bērniem nekā ar pieaugušajiem.
  • Draugi man ir ļoti svarīgi. Šajā laikā jau man ir pāris iemīļotu rotaļu biedru un viens labākais draugs. Lai gan man ir pāris īstu draugu, es vienalga varu radīt savu iedomu draugu, kas būs mans rotaļu biedrs.
  • Es sāku saprast, ka mana vecmāmiņa ir tēta mamma un vectētiņš ir viņa tētis.
  • Man patīk spēlēt dakterus ar saviem draugiem, jo es mācos izzināt savu ķermeni un to, kā tas atšķiras no citiem. Lūdzu, nospraudiet manas uzvedības robežas.
  • Apzinos, ka izaugšu par sievieti vai vīrieti. Iespējams, es daudz runāju par to, ka gribu apprecēt tēti vai māmiņu.
  • Mani interesē zīdainīši. Nesamulstiet, ja es pajautāju, vai mēs varētu dabūt vienu mazu bēbīti savā ģimenē.
  • Aptuveni trīsarpus gadiņos man lielāku prieku sagādā pavadīt pēcpusdienu mājās, noņemoties ar rokdarbiem vai cepot cepumus, nevis dodoties pastaigā.
  • Lai kārtīgāk saprastu šo pasauli un uzturētu sarunu ar jums, es apbēršu jūs ar tūkstošiem jautājumu „kāpēc?”.

 

No grāmatas: “Kā izaudzināt laimīgu mazuli no 0 līdz 5 gadiem”.

Rokasgrāmata vecākiem un pedagogiem, R.: Valters un Rapa, 2007.