Ziņas par bērnu apmācīšanu Ropažos (Rodenpois) ir jau 17.gadsimta baznīcu vizitācijas protokolos, bet pirmā skolas ēka minēta 1766. gada baznīcu pārbaudē. Ilgus gadus Ropažos bija draudzes skola Pārupēs.19. gadsimta 90tos gados tur strādāja A. Kažoks un Doku Atis.

19. gadsimtā bez draudzes skolas bija arī pagastskolas Kākciemā, Endzeliņos, Augšciemā.

 1935. gadā Ropažos uzcēla jaunu modernu, labi aprīkotu 6-klasīgo pamatskolu 150 skolēniem. Tajā ir elektrība, ūdensvads, radio, mūzikas instrumenti, mācību līdzekļi un internāts.

1956. gadā Ropažu skola kļūst par augošu vidusskolu. 1971. gadā pabeidza skolas piebūvi, ierīkoja centrālapkuri arī vecajā skolā, notiek pāreja uz kabinetu sistēmu.

 1972. gadā Ropažu vidusskolai pievieno Kākciema un Zaķumuižas pamatskolas.

 2002. gadā skolai līdzās darbu sāk sporta halle, 2005. gadā starp skolu un sporta halli ierīko Informācijas centru un 2008. gada 31. maijā atklāj Ropažu novada kultūras un izglītības centru, kuru izmanto arī Ropažu vidusskolas kolektīvs.

Pēckara gados par skolu pārziņiem strādājuši R.Dandens, A.Karpoviča. 17 gadus skolu vadījusi N.Runkovska. No 1977. gada līdz mūsdienām direktora pienākumus veikuši R.Venska, R.Alhimionoks, J.Cinītis, S.Kalniņa, M.Priede un pašreiz skolu vada P.Salenieks.

Ropažu skolā mācījušies pazīstami rakstnieki Jānis Kalniņš un Alberts Bels, Latvijā un pasaulē zināmi sportisti H.Šlēgelmilhs, N. Šlēgelmilha, J. Tomsons, L. Krota (Tomsone), G. Siliņš, ekstremālo sportaveidupārstāvis Ivars Beitāns.

Ar 2006. gadu darbojas skolas muzejs, skolai ir savs karogs, emblēma.

Ropažu skolu vēsture

Informācija par vairāk nekā 300 gadu veco skolu vēsturi Ropažu novadā – no pat 17.gs. zviedru laikiem līdz mūsdienām.

  17.gs. pirmajā pusē Vidzemi iekaroja zviedri. Zviedru valdība uzsāka skolu dibinašanas procesu. 1634.gadā baznīcas vizitācijas kārtībā bija noteikts, ka baznīcai jāsekmē skolu rašanās, bet, kur tādu vēl nav, tās jāuzceļ un jānodrošina ar piemērotiem skolmeistariem. Tomēr nav zināms, vai skolu celtniecība tika uzsākta.

1650.gadā virskonsistorija noteica, ka pie katras baznīcas jābūt ķesterim (baznīcas kalpotājs, mācītāja palīgs, pārsvarā latviešu izcelsmes), kam jāstrādā skolā, par atalgojumu ķesterim jādod zeme. Tomēr ķesteri izrādījās maz piemēroti skolotāju amatam.

1681.gadā Vidzemē pēc ģenerālsuperintendanta Johana Fišera ziņojuma neesot bijušas nevienas krietnas skolas.

Tikai 1683.gadā prāvests Gliks nodibināja pirmās latviešu lauku skolas Alūksnē, Apukalnā, Zeltiņos u.c. vietās.

1687.gadā Zviedrijas karalis Kārlis XI (1660.-1697.g.) uzdeva tulkot latviski un igauniski bībeli un ikvienā draudzē iekārtot zemnieku skolas, piešķirot no muižas zemi skolotāju iztikai. Katrā draudzē baznīcas tuvumā jāceļ skola un jāpieņem ķesteris, kas paralēli baznīcas darbam mācīs latviešu bērniem lasīšanu un lūgšanu.

1694.gadā karaļa rīkojums bija izpildīts, un tas bija pavērsiena punkts skolu attīstības vēsturei Vidzemē.

Skolu materiālo nodrošināšanu veica Ekonomikas pārvalde, kura, ievērojot zemnieku lielo nabadzību, izsniedza skolām bezmaksas ābeces, katķisma un dziesmu grāmatas.

Vizitāciju protokoli liecina, ka skolu telpās varēja mācīties tikai 15-30 bērni. Par mācībām vecākiem bija jāmaksā gada maksa. Reizēm 17.gs. beigās bērnu mācības notika riju blakustelpās un pat krogos.

Zemnieku attieksme pret skolām nebija labvēlīga. Daudzi tās uzskatīja par jaunām klaušām, īpaši gadījumos, kad bērnu skološana tika uzspiesta ar varu. Bija arī skolotāji, kuri neprata savu amatu.

Zviedru laikos skolotāju dēvēja par skolmeistaru (no vidusvācu valodas scholmeister), aumeisteru (vācu Hofmeister), vai arī mācītāju (vācu Lehrer).

Mācības ilga no augusta līdz nākamā gada jūlija vidum. Mācību gads tika sadalīts ceturkšņos, un zināšanu pārbaudes notika novembrī un jūlijā. Katru dienu mācības ievadīja pātari un garīgo dziesmu dziedāšana. Lasīt mācīja pēc burtošanas metodes, iegaumējot lielo un mazo burtu atšķirības. Tad lasīja lasāmgabalus no katķisma. Bērnus mācīja no divām ābecēm –  G.Nellera un E.Glika.

Laikā līdz 1710.g. Vidzemē darbojās 68 draudzes skolas un 9 muižu skolas.

Ropažu skola pirmo reizi tiek iezīmēta zviedru kartē, ko sastādījis O.Bergmans no 1687.- 1690.gadam. Šo gadu intervālu varam droši attiecināt uz pirmās Ropažu skolas pastāvēšanas laiku.  1713.gada vizitācija konstatēja, ka pirms kara postījumiem (Lielais Ziemeļu karš 1700.-1721.g.) skolas atradās Allažos, Ropažos, Mālpilī, Lielsalacā un vēl pāris draudzēs, taču lielākoties tās bija nolaistas. Bet jau krievu laikā 1739.gadā Vidzemē veiktā baznīcas vizitācija konstatēja, ka zviedru laikos celtā Ropažu draudzes skola (tagadējās Pārupes) ir labā stāvoklī.

1736.gadā Ropažos un citās Vidzemes skolās tika organizēta skolu vizitācija, kurā piedalījās arī Vidzemes ģenerālsuperintendants Jakobs Benjamins Fišers. Vizitācijā konstatēja, ka Ropažu skolā (tagadējās „Pārupes”) bijis 35 gadus vecs skolotājs Jānis Jakobi, kurš strādājis jau 13 gadus, bet nav bijis neviena skolnieka. Zviedru laikos skolmeistaram dots palīgstrādnieks no muižas un zemnieki, lai palīdzētu saimniecības un lauku darbos. Skolas māja bijusi labā stāvoklī, ko skolmeistars arī pats remontējis, viņš arī uzcēlis kūti. Rija bijusi vēl gana laba, klēts veca, bet pirtiņa sliktā stāvoklī.

Bērni sūtīti skolā no 12 gadu vecuma.Maksa par skolu bijusi 2 vezumi malkas, 1 mārciņa sveču un, skolu beidzot, -1\2 muca alus. Vizitācijas komisija ieteikusi rūpēties par jaunas skolas celšanu.

1739./1740.g. baznīcas vizitācijā konstatēts, ka Ropažos, Allažos, Vangažos zemnieku jaunieši nekā nezina par kristīgo ticību, iedzīvotāji, izņemot dažus padzīvojušus zemniekus, neprot lasīt.

1766.gada 6.februārī vizitācija Ropažos konstatē tikko celtu jaunu skolas māju ar vienu lielu istabu un kambari. Skolmeistars bijis Jāņa Jakobi 45 gadus vecais dēls Kārlis Vilhelms Jakobi, kurš strādājis skolā jau 7 gadus un bijis mācīts skroderis. Skolmeistarsesot cēlis arī saimniecības ēkas. Kā skolotājs esot bijis labs un skolā mācot 7 bērnus, no kuriem dažs mācoties trīs ziemas. Skolmeistars viens pats apstrādājis zemi, jo muiža strādniekus zemes apstrādāšanai nav devusi. Vizitātori iežēlojušies par skolmeistaru un pieprasījuši, lai vismaz vienu strādnieku no muižas dod. Pie skolas esot bijusi ½ arkla zemes – 3/8 skolmeistaram, bet 1/8 Ropažu baznīcas zvanītājam.

Jauna baznīcas vizitācija notikusi no 1774. – 1776.gadam. Katru rudeni mācītājam bijis jāiesniedz saraksti muižniekam, kuriem bērniem jāiet skolā. Ja saimnieks kalpa bērnu vai bāra bērnu nav sūtījis  skolā, tad viņam bijis jāmaksā sods 5 mārkas nedēļā. Bērni mācījušies no Mārtiņiem līdz Lieldienām. Skolā mācīts lasīt, skaitīt lūgšanas, dziedāt baznīcas dziesmas.

1778.gadā Ropažos bijuši 1411 lasītpratēji – 339 zēni, 321 meitene, 376 vīrieši, 375 sievietes. Lasītnepratēji bijuši 1490 – 372 zēni, 370 meitenes, 364 vīrieši, 384 sievietes.

1798.gadā Ropažu mācītājs Frīdrihs Valters ( 1783.-1815.g.) vēlējies tikt vaļā no sava skolmeistara Ulriha Ekarta. Vienprātīgi ar mācītāju pret skolmeistaru uzstājies arī draudzes priekšnieks Bergs. Skolmeistars Ekarts rakstījis draudžu virspavēlniekam garu pretsūdzības rakstu, pēc kura sākusies izmeklēšana. Mācītājs Valters nosūtījis draudžu virspavēlniekam 3 loksnes garu un ļoti sīki motivētu skaidrojumu, kurā aprakstījis vairākus Ekarta grēkus, pat viņa oberģēģera tieksmes. Mācītājs pat izsolījis kalpiem 1 dālderi atlīdzības, ja tie pieķertu Ekartu viņa mežā ar bisi. Ekartam skolmeistara vieta bija jāatstāj.

1804. gadā Krievijas Impērija ar likumu ierobežoja muižnieku patvaļu, visas mācību iestādes Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas guberņās tika pakļautas Tērbatas mācību apgabalam.

1819. gadā ar zemnieku brīvlaišanas likumu noteica, ka Vidzemē uz 500 vīriešu kārtas personām jābūvē viena pagastskola. Ēkas bija jāceļ pagastam, un pagastskolas jāuztur pagasta zemniekiem.

19. gs. pirmajā pusē Ropažos darbojās 5 skolas.

Endzeliņa pagastskola (Tumšupē) atradās mežā netālu no tagadējām Zemturu mājām. Tur joprojām var apskatīt pagraba pamatus un ēkas sarkanos ķieģeļus. Skolas māja, kā to dēvēja vietējie, nodega Otrā pasaules kara laikā.

19. gs. vidū daļa Ropažu draudzes zemnieku pārgāja pareizticībā. Netālu no Endzeliņu kroga uzcēla pareizticīgo Svētā Nikolaja baznīcu, krievu muižu un ierīkoja jaunu Endzeliņu skolu. Skolā mācības bija bez maksas, sākumā mācījās vienu līdz diviem gadiem, bet ar 1887. gadu – trīs gadus. 10-13 gadu veci bērni mācījās lasīšanu, rakstīšanu, rēķināšanu. Meitenes varēja atteikties no pēdējiem diviem priekšmetiem. Par galveno mācību saturu noteica reliģijas zinības:  lūgšanas, katķismu un baznīcas dziesmas.

Ar 1875. gadu pagastskolu mācību programmu papildināja ar krievu valodu, labākos skolēnus nosūtīja mācīties Ropažu draudzes skolā.

19. gs. otrajā pusē dokumentos minēti skolotāji Pēteris Jansons, Bernhards Knorrs, vēlāk Eberhards.

  Kākciema pagastskola celta 19. gs. sākumā. Iespējams, sākotnēji tā bijusi vienstāva, celta no koka, vēlāk no ķieģeļiem uzmūrēts arī otrais stāvs.

 Aleksandra skola pirmoreiz dokumentēta 1889.gada kartē, kur iezīmēta skolas atrašanās vieta pie Upessužiem, Villasmuižas, Āriņiem. 1892.gadā Aleksandra skolā strādājis skolmeistars Čakars. Pēc Ropažu draudzes skolmeistara Augusta Kažoka rakstītā, tā bijusi glīta māja ar omulīgu klasi, kurā augušas efejas. Turienes skolnieki nepratuši runāt krieviski, rēķināt un dziedāt. Bībeles stāstus gan viņi labi esot stāstījuši. Iespējams, ka 20.gs. Aleksandra skola pārdēvēta par Augšciema skolu, jo ēkas lokalizācijas vieta atbilst Augšciema skolas vietai.

A.Kažoka dienasgrāmatā (1891.) pieminēta arī Vāveru skola pie Lielkangaru muižas.

  19. gs. Ropažu draudzes skolā (Pārupēs) mācījās 14 – 17 gadus veci jaunieši, kuri bija apguvuši lasīšanu un rēķināšanu. 19. gs. otrajā pusē sāka mācīt arī fiziku, ģeometriju, algebru, pirms tam jau bija ieviestas vēstures, ģeogrāfijas un dabas zinību stundas. Statistika (1885.g.) rāda, ka ropažnieku un dolēniešu bērni, salīdzinot ar citām Vidzemes draudžu skolām, visnekārtīgāk apmeklējuši skolu: katram skolēnam vidēji 19 kavētas dienas. Par katru neattaisnoti nokavētu dienu bijis jāmaksā 10 kapeikas soda nauda baznīcas draudzes kasē.

1891.gadā draudzes skolā par skolmeistaru sāka strādāt dzejnieks, mūziķis un tulkotājs Augusts Kažoks un vēlāk par palīgskolotāju viņa novadnieks dzejnieks un rakstnieks Doku Atis (1892.g.).

Ropažu draudzes skolā 1891.gadā mācījušies 25 skolnieki – gan vācieši, gan latvieši.

1891.gadā, uzņemot draudzes skolā jaunus skolniekus, bijis jākārto eksāmens rakstīšanā, lasīšanā, reliģijas mācībā, rēķināšanā un krievu valodā. Eksāmenu komisijā bijuši barons Volfs, mācītājs Ports, skolotājs A.Kažoks un vēl daži. No 13 skolēniem uzņemti 7, noteikta skolas nauda – 1 rublis ar kapeikām.

Gatavojoties mācību gada sākumam, ar barona Volfa atbalstu „tika veikti daži draudzes skolas labiekārtošanas darbi: salabota grīda, salāpīts skurstenis, uztaisīti skolas galdi, nokrāsotas tāfeles, remontēta plīts, nopirkts pulkstenis, atļauts taisīt kaplodziņu klasē un novelkamu trubu ķēķī virs plīts”.  (Citāts no Kažoka Dienu Grāmatas)

 19. gs. Ropažu novadā darbojās pavisam 5 skolas: Ropažu draudzes skola, Endzeliņu pagastskola, Kākciema pagastskola, Aleksandra pagastskola, (vēlāk pārdēvētā Augšciema pagastskola) un Vāveru pagastskola.  

1905.gada novembra revolūcijas laikā Ropažu draudzes skolas skolnieki protestēja pret Krievijas Impērijas varu, pārnesot cara bildi no klases goda vietas uz bērzu skolas pagalmā.

Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā (1918. – 1940.g.) Ropažos darbojās 4 skolas: Ropažu pagasta II pakāpes pamatskola, Augšciema I pakāpes pamatskola, Kākciema pamatskola, Endzeliņu pamatskola.

Ropažu pagasta II pakāpes pamatskolā mācījās 1. – 6.klases skolnieki. Skolā izveidoja internātu, kur skolniekiem palikt pa nakti. Sākumā skolnekiem gultas veda no pašu mājām. Vēlāk skolai piešķīra naudu internāta gultiņu iegādei. Internāts bija iekārtots trijās telpās – lielajā istabā zēni, divās mazākajās meitenes. Kaut gan skolā bija kopēdināšana, pie virtuves izbūvēja kambarīti skolniekiem, kurā glabāja līdzpaņemto pārtiku. Sākot ar 19.gs. beigām Ropažu draudzes skolas pārziņi un skolotāji bija Augusts Gusmanis (līdz 1926.gadam), Alberts Plaudis un Aleksandrs Bergs (līdz 1935.gadam). Ropažu pagasta II pakāpes pamatskolas skolnieks, vēlākais rakstnieks Jānis Kalniņš, savas skolas gaitas atspoguļojis grāmatā “Sudraba Karote”.

Augšciema I pakāpes pamatskolā mācījās 1. un 2.klases skolnieki. Viena no pēdējām skolotājām bija Anna Pētersone.

Kākciema pamatskolā mācījās bērni no 1.- 4.klasei. Skolā noritēja arī aktīva kultūras dzīve. Skolas pārziņi bija Otomārs Oškalns (1927.-1934.g.), vēlāk – Andrejs Eģītis (1934. -1954.g) un Amanda Valaina (1956.-1972.g.).

Palielinoties iedzīvotāju skaitam Ropažu pagastā, 1932.gadā tiek projektēta jauna skolas ēka 150 skolniekiem. Tās celtniecība izmaksāja 63 000 Ls. Daļu naudas, ko ieguldīja skolas celtniecībā, ieguva no pašdarbības sarīkojumiem. 12 000 Ls katru gadu Ropažu pagastam par mežu iemaksāja Rīgas pilsēta.

1934.gada 3.jūnijā ielika pamatakmeni. Pirmo stāvu uzbūvēja par esošo naudu. Līdzekļu trūkumu dēļ Zemnieku kredītbanka aizdeva Ropažu pagastam 20 000 Ls uz 10 gadiem.

Skolas celtniecībā iesaistījās arī pagasta iedzīvotāji. 1935.gada 1.oktobrī skolā uzsāka mācības, kaut daži darbi vēl nebija pabeigti.

Jauno Ropažu pagasta 6-klasīgo pamatskolu iesvētīja un atklāja 1936.gada 27. septembrī. Skolas  pārzinis bija Aleksandrs Bergs, 146 skolniekus mācīja 5 skolotāji. Skolā ierīkojas internātu un iestādīja augļu dārzu. Bez šīs skolas pagastā turpināja darboties Kākciema un Endzeliņa pamatskolas (līdz 1940.gadam).

1940.gadā, padomju okupācijas režīma ideoloģiskā gaisotnē, tika organizēta pionieru kustība, kura turpināja darbību pēc kara.

Otrā Pasaules kara laikā 1943./44. m.g. skola iegūst septiņklasīgas pamatskolas statusu. 1944.gadā skolā ierīkoja vācu un vēlāk krievu armijas lazareti. 1944.gada rudenī skolas ēku apšaudīja krievu armija. Pēc apšaudes skolā veica remontdarbus, 1944.gada rudenī mācības notika tagadējās ambulances telpās.

Pēc kara Ropažu skolā mācījās rakstnieks ropažnieks Alberts Bels, īstajā vārdā Jānis Cīrulis. 1956.g

Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas laikā (1944.-1991.g) Ropažu skola kļuva par vidusskolu. Šajā laikā turpināja darboties Kākciema skola un no jauna izveidotās Zaķumuižas un Augšciema skolas (“Stīpniekos” blakus Augšciema stacijai no 20.gs. 50 – 60.gadiem).

No 1958. – 1959.gadam Ropažu vidusskolā tika izbūvēts sporta laukums.

1971.gadā par 99 550 rubļiem Ropažu vidusskolai piebūvēja internātu ar ēdamzāli, virtuvi, sporta zāli un inventāra noliktavu, ģērbtuvi un dušas telpu. Par 78 748 rubļiem skolas vecajā korpusā pārbūvēja telpas, izveidojot kabinetus, un ierīkoja centrālapkuri.

1972.gadā Izglītības Ministrija likvidēja Kākciema un Zaķumuižas pamatskolas. Mācības skolniekiem organizēja tikai Ropažu vidusskolā.

Pārmaiņas Latvijas Padomju Socialistiskās Republikas laikā Ropažu vidusskolā iesākas ar 1985.gadu, kad skolā darbu uzsāka jauns direktors Romāns Alhimionoks.

Skolas virtuvē, darbiniekiem neaizstaisot ūdens padeves krānu, uzsprāga 400 l ietilpes siltā ūdens boilers, izsitot logus, durvis un appludinot daļu pirmā stāva.

1989.g. mācību pārzine Māra Priede noslēdza darba līgumu uz 1 gadu par darbu Agejeva Pedagoģisko problēmu zinātniski pētnieciskajā centrā.

Komplektējot 1.klasi 1989.gadā, iestājoties bērni veica testa uzdevumus profesionāla psihologa vadībā.  Psiholoģe Inta Tiltiņa iepazīstināja kursos skolotājus ar jaunākajām metodēm, pēc kurām strādāja Rietumu skolās. Skolēnus sadalīja klasēs pēc uztveres spējām. 90.gadu sākumā skolotāji tika iepazīstināti ar psihoterapeitu skatījumu uz pusaudžu problēmu risinājumu Viestura Rudzīša nodarbību ciklā.

1.-4. klašu skolniekiem ritmikas stundas pasniedza un vidusskolas klasi audzināja Latvijā pazīstamā Aina Poiša. Mācību programmā ieviesa tā saucamās Baltās stundas, latviešu tautas garīgo tradīciju apzināšanu.

Līdz pat 90. gadu beigām darbmācības stundas meitenēm un zēniem notika Pilskalnos.

1989.gadā skolā ierīkoja informātikas kabinetu ar jauniem datoriem, sāka mācīt jaunu mācību priekšmetu – informātiku. Skolēni pirmo reizi mūsu valstī iepazinās ar datorspēlēm.

Gorbačova pārmaiņu laikā arī Ropažu skolotāji aktivizējās politiskai darbībai – atbrīvošanās kustībai no krievu okupācijas varas. Viens no aktīvākajiem bija Andrejs Jaunzems. Pie skolas tika uzvilkts Latvijas brīvvalsts sarkanbaltsarkanais karogs.

1990.gadā skolā no 5. – 12. klasei ieviesa ieskaišu sistēmu, vērtējot zināšanas 10 ballu skalā, tādējādi bija iespējams izvērtēt skolēnu zināšanas pēc līmeņiem.

Ropažu vidusskolas telpās atvēra mūzikas skolu.

Skolniekiem atcēla obligāto skolas formas tērpu nēsāšanu.

Direktors Romāns Alhimionoks atteicās no sava amata gada vidū. Pret to protestējot, vidusskolēni izveidoja atbalsta grupu un piketēja krekliņos ar direktora portretu uz krūtīm.

1991./92.m.g.  tika veikts skolas kapitālais remonts par 560 000 rubļiem. Pēc kolhozu likvidācijas pieauga skolēnu pusdienu cenas. Algas skolotājiem nodrošināja valsts. Skolēnu skaits šai laikā bija 460.

90.gados skolā turpināja Agejeva metodi, dalot skolēnus klasēs pēc uztveres spējām, ko sabiedrība neizprata un nepieņēma.

Pirmā akreditācija skolā tika veikta 1996.gadā.

Skolas vecajā korpusā tika noņemti ģipša plāksnes griesti.

1999.gadā informātikas klase tika apgādāta ar jaunākās paaudzes datoriem.

1998./99.m.g. mācījās 443 skolēni.

 Zaķumuižā 80.gados palielinājās iezīvotāju skaits, radās nepieciešamība pēc bērnudārza. Ar šķirnes putnu audzētavas “Savienība” ģenerāldirektora V. Lediņa gādību 1984. gadā tika likti pamati bērnudārza būvniecībai, kas vēlāk pārauga pamatskolā.

Skolā mācības uzsāka 1986.gada 1. septembrī gan vēl pielāgotās kluba telpās, bet līdztekus notika skolas celtniecība. 4. novembrī – ēkas atklāšana. Skola darbu uzsāka kā augoša sākumskola, bet no 1989. gada – kā augoša pamatskola. No pašiem pirmsākumiem līdz pat 2011.gadam skolas direktore bija Albīne Prizeva. 1994. gadā tika svinēts pirmais izlaidums.

Ar 1999.gadu, kad Ropažu vidusskolā par direktori atsāka strādāt Māra Priede, turpinājās iepriekš iesāktās pārmaiņas. Tika uzsākta izglītības programmu realizācija. Vidusskolā izveidoja humanitāro un eksakto virzienu.

2002.gadā pabeidza Ropažu sporta halli, skolas iepriekšējo sporta zāli pārveidoja par aktu zāli.

2005.gadā, kad Latvija jau bija pilntiesīga Eiropas Savienības dalībvalsts, tika pabeigta Ropažu vidusskolas ēkas renovācijas 1.kārta.

No 2006 līdz 2009.gadam vidusskolnieku skaits bija aptuveni 70. Pastāvēja divas vidusskolas paralēlklases.

2006.gadā skola izstrādāja jaunu logo, kurš simboliski tika iekļauts arī jaunajā skolas karogā: simboliski attēlota Lielā Jugla un Ropažu novada ģērboņa trīs cīruļi.

2006.gadā Ropažu vidusskola svinēja 70. jubileju. Gatavojot skolas vēstures stendus, skolotājas Renāte Urtāne un Veronika Stiglica izveidoja skolas muzeju.

2006.gadā mācījās 374 skolēni, no tiem 76 vidusskolnieki.

2007.gadā skolas kabinetus aprīkoja ar jaunākajām tehnoloģijām: 4 interaktīvajām tāfelēm un projektoriem.

2008.gadā tika pabeigta renovācijas 2.kārta un nodots ekspluatācijā kultūras un izglītības centrs. Visas ēkas tika savienotas ar vidusskolas ēku. Savienojuma otrajā stāvā iekārtoja bibliotēku un datorlasītavu.

Ropažu vidusskolā 2008. gadā mācījās 326 skolēni: 167 zēni un 159 meitenes.

2008.gadā Ropažu vidusskola ieguva ekoskolas nosaukumu un 2010.gadā karogu. Ekoskolu programma ir viens no visaptverošākajiem un arī populārākajiem vides izglītības modeļiem pasaulē. Tā stimulē bērnus un jauniešus uz aktīvu līdzdalību valsts vides aizsardzības programmās.

2013.gadā par skolas direktoru sāka strādāt Pēteris Salenieks.

2016.gadā tika uzsākti vidusskolas pārbūves darbi: skolas vecā korpusa renovācija, pilnīgi no jauna uzbūvēta darbmācības ēka, kapitāli pārbūvēts jaunais korpuss.

2016.gadā mācās 309 skolēni, bet Ropažu vidusskolas vēsturē vislielākais skaits bija 1996.gadā, kad mācījās 463 skolēni.

Sakarā ar skolas renovāciju skolas 80. gadadienas svinības tiek pārceltas uz 2017.gada rudeni. Laipni gaidīti jaunās skolas svinībās!

Zaķumuižas pamatskolā.

2008.gada 1.septembrī atklāja sporta halli un jaunas telpas skolā: mazo zāli, plašu foajē ar saulītes rotājumu, plašas ģērbtuves, ķīmijas un mājturības kabinetus, jaunu ēdamzāli.

2011.gadā pirmsskolas iestāde “Auseklītis” tika apvienota ar pamatskolu. Par apvienotās skolas un pirmsskolas direktoru kļuva Igors Grigorjevs.

Pieaugot bērnu skaitam, pieauga pieprasījums pēc vietām pirmsskolā.

2013. gadā sāka pirmsskolas ēkas renovāciju, papildus uzbūvējot otro stāvu.

2015.gadā, kad skola bija ieguvusi jaunu veidolu, notika direktoru maiņa – vadību uzņēmās Inta Ozola.

 

Novadpētnieks Andrejs Planders